Palink – Landekss strīds: ½ miljona izspiešana maksātnespējas procesa kārtā

Publicēts žurnāla "Kapitāls" 2012. gada februāra numurā

 

Ja nemaksā, tātad nevari, ja nevari – tad palīdzēsim. Pēc tāda principa, šķiet, darbojas būvuzņēmums SIA Landekss, kuram IKI un Cento veikalu īpašnieks SIA PALINK esot parādā vairāk nekā 0,5 miljonus latu.

Tiesas lēmums lietā par veikalu tīklu IKI un Cento operatora SIA PALINK maksātnespēju ātri vien guva rezonansi ne vien Latvijā, bet arī ES vadošajās institūcijās, kur nu Latvija, iespējams, tiks salīdzināta ar banānu republiku. Situācija nonākusi plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Ramanes 5. janvāra lēmuma dēļ, pēc kura pret SIA PALINK uzsākts maksātnespējas process, kaut SIA PALINK pēc vairākiem rādītājiem spējīga pilnvērtīgi turpināt savu darbību.

Maksātnespējas procesa spriedums nav apstrīdams, tāpēc veikalu tīklu operators šajā konfliktā lūdzis iesaistīties Latvijas valsti, vienlaicīgi par šo situāciju informējot arī Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols atzīst, ka situācija bojā Latvijas tēlu un negatīvi ietekmē investīciju piesaisti.

Stingrais likuma burts

Par pamatu situācijas skaidrojumam izmantota Maksātnespējas likuma 57. panta 2. daļa, kas kopš 2010. gada 1. novembra liek tiesnesim konstatēt, vai apsūdzētajam ir nenokārtotas parādsaistības vismaz 3000 latu apmērā. Pirms tam tiesnesis noteica uzņēmuma maksātnespēju, apskatot tā bilanci, taču kopš novembra darbojas princips – nemaksā, tātad nevari samaksāt.

Paradoksāli, bet viens no šo izmaiņu atbalstītājiem ir Latvijas Ārvalstu investoru padome. Tās izpilddirektors Ģirts Greiškalns skaidroja, ka tolaik, kad tika veikti grozījumi, daudzi uzņēmumi krīzes iespaidā strādāja ar negatīvām bilancēm. Tā sauktais bilances tests bija ilglaicīgs process, kas vienlaicīgi paralizēja uzņēmuma darbību, tāpēc daudziem uzņēmumiem tādā veidā netieši tika liegta iespēja izķepuroties. Jaunais maksātnespējas noteikšanas veids – ir parāds, vai parāds samaksāts, vai par to ierosināta lieta – ir daudz ātrāks. To, vai tieši šī jaunā norma ir PALINK un Landekss konflikta pamatā, Ģ. Greiškalns nekomentēja. 

Taču publiskajā telpā jau notiek diskusijas par iespējamu šīs normas maiņu. Gan A. Ozols, gan Ģ. Greiškalns uzskata, ka šo situāciju jāatrisina pēc iespējas ātrāk. Kā paskaidroja Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors, ienākot jaunā valstī, investoru līdztekus peļņas iespējām interesē arī tiesiskā aizsardzība, kas saistīta ar ieguldījuma risku: „Vai esmu gaidīts valstī, kurā plānoju investēt – tas ir punkts Nr. 1; vai man ir vienādas tiesības ar vietējiem vai ārzemju uzņēmējiem, punkts Nr. 2. Un trešais punkts – vai es esmu pasargāts, gadījumā ja lietas aiziet greizi. Šis konkrētais gadījums liek pievērst uzmanību investoru tiesību aizsardzībai un tiesību īstenošanai.”

Viss, kas vajadzīgs – maksātnespējas procesa ierosināšana

Atgriežoties pie lietas, patiesi – veikalu tīklu operatoram maksātnespējas brīdī pastāvēja nenokārtots parāds pret būvkompāniju SIA Landekss. Strīda ābols ir vairāk nekā 0,5 miljoni latu, taču pašu maksātnespēju izraisīja cits strīds – 22 000 latu liels parāds, ko SIA Landekss cedēja Krievijas pilsonim Sergejam Guščinam. Par parādu tika ierosināts strīds Vidzemes rajona tiesā. Notika tā, ka Kurzemes rajona tiesas tiesnese nolēma par pareizu izvērtēt arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā celto prasību. 

SIA PALINK advokāti uzskata, ka tiesnese pārsniegusi savas pilnvaras, savukārt tiesnese uzskata, ka SIA PALINK prasība pret šo jauno parādu tikusi sākta par vēlu. Turpinot šķetināt situāciju, izrādījās, ka SIA PALINK faktiski tika iedzīts stūrī, kur parastā prasījuma kārtībā risināma strīda nenoteikto termiņu vietā sāka valdīt stingrās Maksātnespējas likuma normas. Pagaidām secināms, ka viss, kas parāda piedzinējam bija jādara, – jānoved parādnieks līdz maksātnespējas procesam likumīgā ceļā, kas arī tika panākts, iespējams, īstenojot shēmu.

Shēma 0,5 miljonu dēļ

„Jā – Landekss. Cilvēki aiz Landekss...” intervijā stāsta viens no PALINK dibinātājiem un akcionāriem Olivers Ortics. „Landekss šodien ir viens cilvēks. Tā ir shēma. Mēs zinām, ka tā ir shēma. Mēs nezinām, kā tieši shēma darbojas, bet tā ir shēma. Landekss ir daļa no šīs shēmas.” Taču par visu pēc kārtas.

Šī strīda saknes meklējamas vismaz 2 gadu tālā senatnē vai vēl agrāk. 2010. gada 26. janvārī SIA Landekss izvirzīja tiesā prasību, lai piedzītu no SIA PALINK parādu vairāk nekā 600 tūkstošu latu apmērā. SIA PALINK šo prasību apstrīdēja. Lieta vēl joprojām tiek izskatīta, tāpēc SIA PALINK nolīgtā advokātu biroja pārstāve Laine Skopiņa Kapitālu ar lietas materiāliem iepazīstināt nevarēja, bet paskaidroja, ka 2008. gada 18. septembrī tika noslēgts līgums par tirdzniecības centra būvniecību A. Dombrovska ielā 26. Iesākumā SIA Landekss prasīja apmaksāt avansa rēķinus, kam tobrīd piekrita arī SIA PALINK, bet vēlāk puses vienojās, ka apmaksa tiks veikta par padarītajiem darbiem, un PALINK saņēma no SIA Landekss kredītrēķinus, stāsta L. Skopiņa.

Taču pēc pusotra gada, 2009. gada nogalē, SIA PALINK radās pretenzijas pret būvnieka veikumu, un 2010. gada 5. februārī līgums no veikalnieku puses tika vienpusēji lauzts. „PALINK pārtrauca līgumu, jo, pirmkārt, tur bija pārkāpumi arī no būvnieku puses, otrkārt, situācija 2010. gadā bija tāda, ka pabeigt veikala celtniecību vairs nebija ekonomiski izdevīgi,” stāsta L. Skopiņa. „Tajā brīdī, kad tika izbeigts būvniecības līgums, SIA Landekss cēla prasību Rīgas apgabaltiesā – par pamatu izmantojot šos avansa rēķinus, kas sākumā bija izrakstīti un, SIA PALINK ieskatā, tika atcelti ar kredītrēķinu, kuru šis uzņēmums bija saņēmis no būvfirmas. SIA Landekss uzskata, ka šādu kredītrēķinu nebija, ka tie ir viltoti, savukārt klientam ir šie rēķini. Pie tam vēsturiski divus gadus viņi turpināja darbu, par ko tika maksāts, līdz ar to viņi zināja par šiem kredītrēķiniem un necēla iebildumus par avansa maksājumu nesaņemšanu.”

Risinājums – cedēšana

Interesanti – lai gan līgums tika lauzts, būvnieks turpinājis uzturēties būvobjektā, kaut arī SIA PALINK esot vairākas reizes lūdzis to atstāt. Tad pagājušā gada 5. augustā SIA PALINK saņēma vēsti no kāda Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina. Tas bija brīdinājums: ja veikalnieki nesamaksās rēķinos norādīto summu, viņš ierosinās uzņēmuma maksātnespējas procesu. Par kādiem rēķiniem ir runa? Šajā brīdī var sākt runāt par shēmu, kā agresīvi, bet likumīgi iedzīt parāda nemaksātāju stūrī.

Krievijas pilsoņa brīdinājums par maksātnespējas ierosināšanu balstījās uz gandrīz 22 000 latu lielu parādu, ko S. Guščins kā daļu no jau minētā 600 000 latu lielā parāda SIA Landekss bija ieguvis cesijas ceļā. Brīdinājums par maksātnespēju esot bijis pirmais cedētā parāda īpašnieka un veikalnieku kontakts, taču, kā stāsta L. Skopiņa, šis neesot bijis pirmais maksātnespējas brīdinājums, ko saņem SIA PALINK: „No SIA Landekss SIA PALINK ir saņēmuši vairākus maksātnespējas brīdinājumus. Tie tika saņemti gandrīz ik pa 2 dienām. Uz tiem visiem mēs rakstījām iebildumus. Iespējams, mērķis, sūtot katru otro dienu brīdinājumus, bija – varbūt mēs kādu nepamanīsim un necelsim iebildumus. Bet mēs ļoti mērķtiecīgi to darījām. Saņemot maksātnespējas brīdinājumu, 3 nedēļās jānosūta iebildumi, un, ja tos nenosūta, maksātnespējas process iet vēl gludāk.” SIA PALINK rīkotājdirektore Dace Zundure gan neatceras, ka Landekss brīdinājumus sūtījis tik bieži, taču brīdinājumi bijuši.

Iespējams, L. Skopiņas minētā stratēģija patiesi bija uzstājīgā būvnieka pirmā stratēģija, taču tad radās cita doma – cedēt parādu. Kāpēc? SIA Landekss advokāts Aldis Gobzems uz šo jautājumu atbildēja: „Atkal man jums ir jāatkārto – visas lietas, kas saistītas ar mana klienta aizsardzību un mana klienta pozīciju un stratēģiju, kas ir pret ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas negrib kārtot savas parādsaistības, es neatklāšu. Neatklāšu tā iemesla dēļ, ka tas ietekmē mana klienta pozīciju nākotnē. Mana klienta mērķis ir atgūt parādu. Un, runājot par citu valstu pilsoņiem – kāda starpība, kuras valsts – Grieķijas, Mozambikas, Vācijas, Latvijas – pilsonim tagad cedēt?” Vai advokāta atbilde neliecina, ka parāda cedēšana ir daļa no shēmas?

Ātrākais veids, kā sākt maksātnespējas procesu

Ir vēl viens apstāklis, kas norāda, ka cedēšana, iespējams, bija vienīgais stratēģiskais solis, lai piedzītu parādu. Civilprocesa likuma 258. pants paredz, ka tad, ja pieteikums izskatāms sevišķā kārtībā un tā laikā rodas strīds, kas izskatāms prasījuma kārtībā, tiesai jāatliek pieteikuma izskatīšana līdz brīdim, kad šis strīds atrisināts tiesā. Ja SIA Landekss būtu pieteicis SIA PALINK maksātnespējas procesu, maksātnespēju nevarētu piespriest, iekams 600 000 latu strīds nebūtu atrisināts. 

Taču brīdī, kad tika iesniegts S. Guščina pieteikums par maksātnespēju, SIA PALINK tiesā neapstrīdēja rēķinus, uz kuru pamata cedētā parāda īpašnieks vēlējās iegūt savus 22 000 latu. 

Hronoloģija ir šāda: 5. augustā SIA PALINK saņem maksātnespējas brīdinājumu no S. Guščina, 15. augustā PALINK nosūta par to iebildumus, gandrīz 3 mēnešus vēlāk, 11. novembrī, S. Guščins ierosina maksātnespējas procesa izskatīšanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pēc 6 dienām – 17. novembrī – SIA PALINK ceļ prasījumu Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret SIA Landekss un S. Guščina maksātnespējas pieteikumu. 22. decembrī notiek Kurzemes rajona tiesas sēde, kur maksātnespējas pieteikums tiek izskatīts pēc būtības, bet šā gada 5. janvārī Kurzemes rajona tiesas tiesnese Ilze Ramane piespriež SIA PALINK maksātnespējas procesa uzsākšanu, par administratori norīkojot Gundegu Rozmisu. 

Tātad pieteikums, kas apstrīd S. Guščina prasīto parādu, Vidzemes rajona tiesā patiesi iesniegts pēc tam, kad Kurzemes rajona tiesa saņēmusi maksātnespējas pieteikumu, bet pirms tam, kad lieta tiek skatīta pēc būtības un pieņemts spriedums. Tas nozīmē, ka pieteikuma izskatīšanas brīdī par naudu, ko SIA Landekss mēģinājis piedzīt divos veidos, risinājās divi strīdi divās tiesās un neviens no tiem vēl nebija atrisināts. 

Kā liecina Kurzemes rajona tiesas 5. janvāra sprieduma izraksts, tiesnese uzskatījusi, ka „Civilprocesa likums ir uzlicis tiesai pienākumu, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, konstatēt vai nekonstatēt pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību un izvērtēt pieteikuma pamatotību vai nepamatotību, proti, izskatīt lietu pēc būtības, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta noteikumiem.” Tādā veidā tiesnese pamatoja savas tiesības izvērtēt S. Guščina prasītā parāda pamatotību. Tiesnese ņēma vērā arī to, ka SIA PALINK iesniedza  prasījumu Vidzemes rajona tiesā, kurā paustie argumenti apšauba gandrīz 22 000 vērto rēķinu  pamatotību, taču piešķīra tiesības to izvērtēt pati. Sēde par šo prasījumu notiks š. g. maijā. 

Tiesas sprieduma argumenti

Vai tiesnese pārsniedza savas pilnvaras? „Es izdarīju secinājumu spriedumā, ka tas, ka strīdu ceļ pēc tam, kad maksātnespējas pieteikums jau iesniegts, [bet] pirms šī strīda nav bijis, nedod pamatu atzīt pieteikumu par nepamatotu,” Kapitālam skaidro I. Ramane. Taču advokāte L. Skopiņa uzskata, ka „tiesnese pārkāpa maksātnespējas pieteikuma robežas, jo maksātnespējā nevar lemt par tiesībām, vai parāds ir vai nav pamatots. Tas ir lemjams prasības kārtībā. Viņa ir pārsniegusi to, ko likums prasa maksātnespējas procesā izlemt”.

Tomēr tiesnese I. Ramane lēma arī par to, vai maksātnespējas pieteikumā norādītie rēķini ir pamatoti. S. Guščina pieteikumā tika norādīti divu veidu rēķini par kopējo summu 21 979,36 lati. Vieni bija par būvdarbiem objektā, tostarp pārseguma veidņu īri, pamatojoties uz Pielikumu Nr. 5 saskaņā ar pievienotajām tāmēm, kuru kopējā summa ir 12 831,36 lati. 

 

Otri rēķini – par objekta būvlaukuma uzturēšanu, pamatojoties uz Pielikumu Nr. 6, saskaņā ar pievienotajām izmaksu tāmēm, kuru kopējā summa ir 9148 lati. Spriežot pēc sprieduma argumentācijas izraksta, tiesa noliedz abu pielikumu spēkā esamību, bet konstatē, ka par pārseguma veidņu īri (pirmie rēķini) ir noslēgts nerakstīts līgums, jo:

Pirmkārt, pats SIA PALINK, kaut līgums bija lauzts, apmaksāja divus rēķinus, kurus vēlāk gan atzina par kļūdaini apmaksātiem.

Otrkārt, SIA PALINK iebildumus, ka rēķini samaksāti kļūdaini, tiesa vērtē kritiski, jo rēķinu saņemšanu apstiprinājuši vairāki SIA PALINK darbinieki.

Treškārt, „.. komersants, kas savu saimniecisko darbību vada kā rūpīgs saimnieks, nepamatotu rēķinu apmaksu būtu savlaicīgi konstatējis un novērsis ..” Kļūdainumu ļauj apšaubīt fakts, ka rēķinu apmaksa notikusi ar vairāku dienu intervālu (aptuveni 2 nedēļu laikā katrs).

Ceturtkārt, abu pušu strīdā, ko izskata apgabaltiesā, nav norādīts uz šiem kļūdaini apmaksātiem rēķiniem.

Piektkārt, divas SIA PALINK darbinieces atzīst, ka parakstījušas pieņemšanas–nodošanas aktu, kas pamato šos rēķinus. SIA PALINK iebildumi, ka viņas to nebija pilnvarotas darīt, turklāt viena bija praktikante, tiesa noraidīja, jo uzņēmuma iekšējā organizācija ir SIA PALINK pārziņā.

Sestkārt, SIA PALINK pieaicinātā būvniecības eksperta atzinums nav spēkā, jo tas, pēc noslēgtā (un lauztā) līguma, abām pusēm jānosaka vienojoties.

Rezultātā: Uzņēmumam jāsamaksā 12 831,36 lati.

Vai prokūrs parakstīja dokumentu?

Taču, ņemot vērā pārējos SIA Landekss argumentus, kurus tiesa neatzina par būtiskiem, lai pamatotu visu rēķinu spēkā esamību, atklājas interesanti lietiskie pierādījumi, kas ir tikai SIA Landekss rīcībā. Piemēram, parādās dokuments, ko sauc par 2010. gada 1. oktobra aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu. To it kā parakstījis tā laika uzņēmuma SIA PALINK pilnvarotais prokūrs Mārtiņš Egle. 

Pats M. Egle noliedz, ka parakstījis tādu dokumentu, jo tas neesot viņa kompetencē un viņš parakstīšanas faktu neatceras. Paraksta īstums nav noteikts, bet dokumenta kopija ir notariāli apstiprināta. Interesanti, ka šādu aktu (kā atzīst arī tiesa) būtu jāsastāda un jāparaksta SIA PALINK grāmatvedei, taču PALINK grāmatvedībā šāda dokumenta neesot; tāpat arī pati dokumenta forma ir neierasta. Parasti daļa ierakstu dokumentā izdarāmi ar roku, bet šajā gadījumā tas bija datorsalikums. Tiesa konstatēja, ka M. Egles prokūra pilnvaras nebija ierobežotas, tāpēc dokuments nav grāmatvedības dokuments, bet gan liecina, ka uzņēmums atzīst darbus, kas veikti arī pēc līguma laušanas.

Tādējādi S. Guščina pieprasītais parāds ir pamatots un summa ir pietiekami liela, lai sāktu maksātnespēju.

Slazdā

„Tagad mūsu ofisā ir administratori, mēs nevaram pārvaldīt savu biznesu, nevaram samaksāt piegādātājiem, viņi nodarbina savus cilvēkus un vēlas tikt vaļā no mūsu cilvēkiem. Tā ir pārņemšana. Uzņēmuma nacionalizēšana, kas balstās uz 30 000 eiro, ko pieprasa krievu pilsonis,” situāciju raksturo SIA PALINK dibinātājs O. Ortics. Šī uzņēmuma ģenerāldirektoram Maselam Harasti par situāciju ir savs viedoklis: „Ir cilvēki, kas vēlas gūt labumu no maksātnespējas. Mēs negribam pagaidām izdarīt jebkādus slēdzienus. Viņiem ir finansiāla interese, bet viņi rīkojas neticamā veidā. Kā Olivers jau minēja, 1200 uzņēmuma darbinieki nobažījušies par savu darbu. Tas ir izdarīts, pamatojoties uz rajona tiesas lēmumu, ko nevar pārsūdzēt.”

Pārsūdzēt lēmumu nevar, bet PALINK var vērsties Augstākajā tiesā vai cerēt, ka maksātnespējas administrators izbeigs maksātnespējas procesu.

Ziedot partijai, kuras valdes loceklis piketē par tava nākamā uzņēmuma interesēm

Sarunas ar L. Skopiņu un D. Zunduri laikā bija izjūtamas šaubas par administratores neitralitāti. Tas saistīts ar faktu, ka 5. janvārī informēt par mantas arestu un apsardzes norīkošanu izejām bija ieradies administratores pilnvarots cilvēks Mārcis Matīss. Viņš bijis Apvienotās daudznozaru arodbiedrības (ADA) piketētāju priekšgalā, kas Strasbūrā pie REWE Group (lielākais SIA PALINK akcionārs) biroja iestājās par strīda ābola būvniecības turpināšanu. Preses publikācijās viņš saka, ka tikšanās ar REWE Group pārstāvjiem nav notikusi, bet D. Zundure apgalvo pretējo: „Mēs saprotam arodbiedrību un viņu intereses, un viņi bija aicināti uz sarunām, ar viņiem tikās, un bija jautājums par viņu interesēm un vēlmēm. Vienīgais, ko viņi teica, bija – samaksājiet Landekss cilvēkiem. Tad par ko ir jautājums? Tas, ka arodbiedrība tiek iesaistīta saimniecisku strīdu risināšanā? Naudas izspiešanā?”

Pēc Lursoft datiem, organizācija ADA dibināta 2010. gada 28. aprīlī, tātad aptuveni 2 mēnešus pēc līguma laušanas un 19 dienas pēc tam, kad apmaksāts pēdējais, kaut gan, pēc SIA PALINK viedokļa, kļūdainais rēķins. Savukārt S. Guščina pieteikumā norādītie rēķini izrakstīti jau pēc arodbiedrības dibināšanas. Tā kā Strasbūras protests bija par pirmo uzņēmumu strīdu 0,6 miljonu latu vērtībā, tad jaunie rēķini, iespējams, radās, apzinoties, ka šīs strīds vilksies ilgi un jāizdomā jauna stratēģija.

Pēc Lursoft datiem, pirmais arodbiedrības priekšsēdētājs ir Jānis Kuzins, kurš šobrīd ieņem amatus tādās organizācijās kā partija Mūsu izvēle, Pilsētas Veselības biedrība un Apvienība pret nacismu. Viņa vārds plašāk izskanējis saistībā ar to, ka 10. Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas PCTVL saraksta, iestājoties par latgaliešu valodu kā reģionālo valodu partijas Mūsu izvēle vārdā, vācot ziedojumus partizāna Kononova piemineklim, kā arī citiem līdzīgiem pasākumiem. 

Nesen šīs lietas sakarā viņš publiski apgalvojis, ka SIA PALINK saviem darbiniekiem maksā aploksnēs. Par J. Kuzina saistību ar SIA Landekss norāda arī KNAB datubāzē atrodamais SIA Landekss pašreiz vienīgā īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Kaspara Žābaka ziedojums partijai Mūsu izvēle 250 latu apmērā, kas veikts 2011. gada 30. martā, tātad neilgi pirms ADA piketa Strasbūrā. Pats K. Žābaks par vienīgo SIA Landekss īpašnieku kļuva 1. jūnijā – aptuveni 3 mēnešus pēc piketa Strasbūrā. Rodas jautājums, kāpēc K. Žābaks ziedo partijai, kuras valdes loceklis piketē par tā uzņēmuma interesēm, kuru savā īpašumā iegūst tikai pēc piketa?

SIA Landekss nepārprotamā saistība ar Apvienoto daudznozaru arodbiedrību un fakts, ka administratore veikt uzņēmuma vadības pārņemšanas pirmos soļus pilnvarojusi ADA dalībnieku M. Matīsu, liek šaubīties, vai maksātnespējas process noritēs godprātīgi.

Aizdomas, ka runa ir par ko vairāk

„Svētdienas dienā, atrodoties ģimenes lokā, saņemu savā telefonā darba e-pastus,” stāsta SIA PALINK rīkotājdirektore D. Zundure, „un skatos – parādās persona Niks Bergs. Nepazīstu tādu. Tā vēstule bija ļoti gara, bet tā labākā lieta, kas man no tās palika atmiņā, bija: „Latvija jau ir maza valsts. Visi viens otru pazīst, un cilvēku kļūst aizvien mazāk.” Es esmu locējusi savu ģimeni projām no mājām, jo nevēlos, lai, kamēr šī netīrā lieta risinās, mani ģimenes locekļi kaut kā tiek ietekmēti un apdraudēti.” Šo draudu fakts veikalniekiem vēl jo vairāk rada aizdomas, ka runa nav vienīgi par parādu.

D. Zundure stāsta, ka līguma noslēgšanas iemesli stiepjas vēl tajos laikos, kad izpilddirektore bija Raimonda Klimašauskaite (pēc Lursoft datiem: Valdes loceklis  12.09.2006–23.12.2008). Pēc Lursoft datiem, tolaik SIA Landekss īpašnieks bija Matiss Strods, kuram vienlaicīgi piederēja arī būvuzņēmums SIA Vegan. Kā stāsta D. Zundure, SIA PALINK dokumentos atrodami arī līgumi ar SIA Vegan. 

„Paskatoties uz visiem līgumiem, rēķiniem un pavadzīmēm, varēja redzēt, ka cilvēki savā starpā ir skaņojuši naudu. Bija citi tehniskās nodaļas cilvēki, un pēc tam šī kompānija nobankrotēja, un 2008. gadā parādās SIA Landekss ar Matisu Strodu priekšgalā pie šī te veikala objekta,” stāsta D. Zundure. „Mēs nevaram pierādīt, ka bijusi tieša saistība starp šiem cilvēkiem. Vienkārši ir jautājums par to, ka viņi strādājuši ar vienu kompāniju, kas nobankrotē, un nākamajā gadā piesaista otru kompāniju, kas atbildīga pie šīs pašas problēmas. Klimšauskaite bija tā, kurai jāparaksta pieņemšanas – nodošanas akts. Un pēc tam parādās visas parādzīmes ar viņu parakstiem, kuras nav bijušas mums pieejamas tajā visā lietā, tad iespējams – tur kaut kāda saistība pastāv.”

Par SIA Landekss šobrīd: Lursoft datubāzē pieejami pārskati tikai par 2008. un 2009. gadu – laiku, kad līgums vēl bija spēkā. Jaunais SIA Landekss īpašnieks K. Žābaks par vienīgo tā īpašnieku kļuva 2011. gada 1. jūnijā, un ziņu par uzņēmuma pašreizējo finansiālo stāvokli nav.

„Principā ir runa par to, ka viņi var palaist krāsainus PR-us un bannerus, bet viņi nevar maksāt darbiniekiem,” savu versiju Kapitālam klāsta advokāte L. Skopiņa. „Viņiem nav darbinieku pēc gada pārskatiem. Arī šis parāds, ko viņi prasa Apgabala tiesā, šis avansa rēķins viņu gada pārskatos neparādās. Vienkārši ir sajūta, ka aktivitātes, kuras veic šis uzņēmums–čaula, ir pārāk dārgas, lai tas būtu tikai šis konkrētais parāds. Ja tas būtu vienīgi šis parāds, tad tas vairs neapmaksātos. Tur ir piesaistīti diezgan kvalificēti advokāti, katrā procesa stadijā; advokāti mainās. Es neticu, ka šie advokāti var strādāt par brīvu, neticu, ka var dabūt Apollo banneri par brīvu vai piesaistīt PR aģentūru bez naudas. Tas jau ir process, kas gājis ilgstoši. Vienkārši 2011. gadā bija arodbiedrība piesaistīta – tāda diezgan dīvaina. Viņi rīkoja piketus, saņēma naudu, arodbiedrība devās uz Strasbūru, kur piketēja sakarā ar to, ka viņu mātes grupa REWE atrodas Beļģijā. Daudzās lietās, kaut vai pēc tā, ka tu redzi, kāds ir notiekošā vēriens, var redzēt, ka to nevar nomaksāt, ja nav naudas.”

Ko tālāk?

Šobrīd uzņēmuma kontus pārvalda maksātnespējas administrators, par kura godaprātu var rasties šaubas tāpēc, ka, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, norīkotā administratore Gundega Rozmisa līdz š. g. 9. martam savā vietā pilnvarojusi maksātnespējas administratoru Edgaru Kareli. Viņš plašāk pazīstams saistībā ar LIDO maksātnespējas procesu.

Tiesas sēde, kas varētu padarīt spēkā neesošu lēmumu par maksātnespēju, notiks tikai maijā, brīdī, kad E. Kareļa pilnvaras jau būs beigušās.

Lai gan, pēc SIA Landekss advokāta A. Gobzema teiktā Kapitālam, viss, kas SIA PALINK ir jāizdara – jāsamaksā parāds, SIA PALINK advokātei L. Skopiņai rodas nopietnas šaubas, vai tas būs situācijas atrisinājums, kas apmierinās abas puses: „Samaksājot šo parādu, no otras puses, varētu parādīties vēl kāds parāds, tad vēl kāds parāds. Katru reizi varētu būt jauni rēķini, jaunas saistības. Līdz ar to ir sajūta, ka tas turpināsies. Jo, ja samaksātu 21 tūkstoti, ar to tā lieta nebeigtos.” 

Turklāt interesanti, ka SIA PALINK, sūtot atbildes vēstuli ar iebildumiem pret parādu S. Guščinam, vēstījumu drīz vien saņēma atpakaļ, jo sūtītājs bija norādījis nepareizu atpakaļadresi. „Ja tu samaksā Krievijas pilsonim, kuru tu pat nevari atrast, lai samaksātu, un tiesa konstatē, ka šī prasība ir nepamatota, tad ko mēs tālāk varam izdarīt?” skaidro L. Skopiņa. 

Lai gan Ģenerālprokurors ierosinājis šo lietu atkārtoti izskatīt Augstākajā tiesā, uzņēmumu SIA PALINK, kas līdz šim Latvijā un Lietuvā ieguldījis jau 120 miljonus latu, māc šaubas, vai līdz brīdim, kad lēmums, iespējams, tiks atcelts, nebūs nodarīts pietiekams postījums.