Pilnīga vaučeru sistēma ir nepilnīgs risinājums

CC licence:  Elizabeth Albert

Publicēts žurnāla "Skolas Vārds" 
Līdzšinējā vispārējās izglītības finansēšanas sistēma nav īpaši jēdzīga, intervijā medijiem paziņo Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Galvenais iemesls tam dažādi finansējuma avoti, kas rada nevienlīdzīgu skolu konkurenci. Risinājums - valsts galvojuma jeb vaučeru sistēma, kas pilnīgi visu valsts finansējumu, kas nepieciešams, lai bērns saņemtu vispārējo izglītību, nodod vecāku rokās. Izvēles brīvība, vienlīdzīgas iespējas, kvalitāte konkurences iespaidā ir vaučera teorētiskie plusi. Praktiskie jautājumi raisa pārdomas.

Teorētiski lielākais ieguvums no ierobežotiem līdzekļiem

Valsts budžetā līdzekļu vidējai izglītībai ir tik, cik ir. To kā galveno iemeslu ieviest vaučeru jeb valsts galvojuma sistēmu savulaik jau minēja ministrs R. Ķīlis, bet Skolas Vārdam vēlreiz uzsvēra Reinis Ziļevs, IZM  izveidotās Finansēšanas principa izstrādes ekspertu darba grupas pārstāvis. Līdzīgi domā arī Pasaules Bankas vadošais izglītības ekonomists Harijs A. Petrinos (Harry Anthony Patrinos). Savā blogā, viņš to uzlūko kā valsts iespēju visiem sniegt vienlīdzīgu iespēju iegūt izglītību, brīvi izvēloties piemērotāko skolu. Pētījumi nepārprotami rādot, ka vaučeri nevien rada izglītības pieejamību katram, bet arī uzlabo skolēnu sekmes, kas vēlāk palīdz veiksmīgi iestāties augstskolā, atlikt precības un palielināt individuālos ienākumus, min H. A. Petrinos

Vaučeris nav universāls risinājums

Taču jau 2006. gada Australijas instituta pētījumā Endrjū Makintoš (Andrew Macintosh) un Deba Vilksone (Deb Wilkinson)  secinajuši, ka vienīgais neapstrīdamais arguments par labu vaučeru sistēmai ir vecāku izvēles brīvība. Pārejie argumanti pētījuma rezultātā nav pierādījušies. Secināts, ka pilnīga vaučeru sistēma tomēr ir dārgāka (2002/03 māc.g. sistēmai tika tērēts par 5 miljoniem mazāk, nekā pēc reformas), turklat rada sociālās noslāņošanās un vienlīdzīgu iespēju trūkuma risku. Arī Dānijas 2008. gada atskaitē secināts, ka vaučeru sistēma veicina skolēnu noslāņošanos pēc etniskām un sociālekonomiskām pazīmēm. Austrālijas pētījumā arī nav gūts pierādījums tam, ka skolēnam piesaistītā finansējuma sistēma kāpinātu viņa sekmju līmeni. Identificēti gan augsti, gan vidēji, gan zemi skolēnu sasniegumi. E. Makintošs un D.Vilksone secina, ka vaučeru sistēma nav automātisks risinājums un pirms tās ieviešanas iesaka ieviest mehānismu, kas pedagogu algu sasaista ar profesionālo sniegumu, un ieguldīt naudu tajos vispārējās izglītības sekotoros, kas sniegs vislielāko atdevi izglītības ziņā.

Igaunijas piemērs

Šķiet, ka šiem ieteikumiem sekojis mūsu ziemeļu kaiņiņš. Igaunija tā saukto vaučeru sistēmu ieviesa 2008. gadā. Risinot mazo skolu problēmu piesaistīt pietiekami lielu finansējumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu arī nelielajam bērnu skaitam, tā atlikušo nepieciešamo līdzekļu daļu ļauj kompensēt pašvaldībām. Jautājums gan rodas pašu pašvaldību turīgumā. Tas jau atkal rada nevienlīdzīgu, taču efektīvu pārvaldes sistēmu - pašvaldības nevis finansē, bet pēc pārrunām ar skolu direktoriem līdzfinansē skolas.

Pašvaldību līdzdalība nedaudz atgādina pašreizejo Latvijas vispārējās izglītības sistēmu. Turklāt arī skolotāju atalgojuma ziņā līdzīgi kā ar vaučeri „nauda seko skolēnam”. Taču igauņu variantā nauda neseko skolēnam attiecībā uz skolotāju algām, bet pārējo mācībām nepieciešamo nodrošinājumu. Skolotāju algas savukārt ir veids kā skolas „audzē savus muskuļus”. Igaunijā tās var brīvi saimniekot ar pieejamajiem līdzekļiem un veidot pievilcīgu pedagogu atalgojuma sistēmu, lai piesaistītu labākos. Iespējams, tieši konkurences un tirgus principa vadītu saimniekošanas apstākļu dēļ Igaunijā pērn secināts - privāto skolu skaits pieaudzis.

Vaučeris jeb valsts galvojuma sistēma Latvijā

R. Ziļevs stāsta, ka pašlaik „vaučera grozā” plānots „ielikt” finansējumu mācību līdzekļiem, telpām ar nepieciešamo aprīkojumu, skolotāju darba algām, apkurei, elektrībai, interešu izglītībai, mācību ekskursijām un citiem tēriņiem, kas nepieciešami, lai skola pilnvērtīgi funkcionētu. Vecākiem atliek vien nodrošināt bērna apģērbu, burtnīcu, kancelejas piederumus, treniņtērpu un ēdināšanu. Pēc idejas vaučerim vajadzētu nosegt visus nepieciešamos izdevumus, taču viennozīmīga risinājuma, ko darīt, ja ar to nepietiek, nav. Lai mazinātu nevienlīdzību, skolu finansējumā plānots atteikties no pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem. Arī vecāku līdzfinansējums nu kļuvis par jūtīgu jautājumu. Īpaši pēc tiesībsarga Jura Jansona aicinājuma vērsties tiesā, ja skola liek iegādāties mācību grāmatas par vecākiem līdzekļiem. Viss atstāts uz talantīgu skolu direktoru pleciem. „Viens no galvenajiem aspektiem, kam jānāk līdzi šai galvojumu sistēmai ir skolu autonomija,” skaidro R. Ziļevs, „tas nozīmē, ka šīs skolas kļūs par atsevišķām budžeta iestādēm, kur vadība, administrācija atbild par finansējumu kā jebkura budžeta iestāde. Tā saņem konkrētu finansējuma apjomu, ko plāno izlietot ne tikai, lai izdzīvotu, bet arī attīstītos.” Šāda pagaidām vīzija par vaučeru sistēmu Latvijā, ko plānots dažās skolās izmēģināt jau nākamā mācību gada sākumā. Tiesa, lai glābu mazās skolas, Ministija apņēmusies izstrādāt atsevišķu risinājumu.

Mazās skolas ārpus konkurences

Viens no risinājumiem mazo skolu izdevumu optimizēšanai ir pārcelšanās uz mazākām telpām. Cits – esošās skolas pārveidot par mulifunkcionāliem centriem, kur līdzās skolas klasēm varētu ierīkot mūžizglītības centru, frizētavu, trenažieru zāli, tādā veidā sadalot telpu apsaimniekošanas izmaksas.

Tomēr, ja arī šie pasākumi ļaus skolēnam saņemt visu nepieciešamo par summu, kas viņa „grozā”, mazās skolas ir ārpus vaučeru sistēmas teorētiski radītās konkurences. Tā uzskata Aija Spriņķe, Bauskas novada izglītības pārvaldes vadītāja: „Mēs navaram teikt, ka lauku apstākļos vaučeru sistēma var darboties kā kvalitātes rādītājs, jo vienkārši vecāks, kas ved bērnu uz tuvējo skolu, kas jau tā ir 20 kilometru attālumā, neizvēlēsies skolu, kas ir 40 – 50 kilometru attālumā, finansiālu apsvērumu dēļ. Pilsētas, liepilsētas apstākļos tas varētu būt kā viens no instrumentiem, kas ļautu sabiedrībai, vecākiem pēc publiskiem kvalitātes kritērijiem, noteikt, kura skola ir labāka.”

Valsts skolas v.s privātās skolas

Ja mazās skolas savā ziņā stāv ārpus konkurences, tad valsts un privātās skolas pilsētās tiek nostādītas līdzvērtīgos apstākļos. „Tā kā galvojuma sistēma paredz to, ka tā pilnībā nosedz mācību procesu, protams, privātskola, pildot valsts standartus un sniedzot valsts pakalpojumus, nevarēs prasīt papildus samaksu no vecākiem, par izglītības nodrošināšanu. Līdz ar to valsts un privātās skolas ir vienlīdzīgas,” stāsta R. Ziļevs. Savukārt privātās skolas "Maksima" līdzdibinātāja Ināra Kuharjonoka uz jautājumu, vai privātās augstskolas prasīs papildus maksu par iglītību atbild: „Ja būs vaučeru sistēma, tad izglītības pakalpojumi maksās mazāk.” Arī ministrs R. Ķīlis atbild, ka vaučeru ieviešana neparedz nakādas izmaiņas īpašuma tiesībās. Tā sev līdzi nes vien izglītības standartu minimumu, kas neatkarīgi no pasniegšanas metodēm jāizpilda jebkurai mācību iestādei vienalga vai tās dibinātājs ir valsts, privātpersona, vecāki vai augstskolas.

Konkurences blakusefekti

Lai gan Cēsu novada Liepas pamatskolas direktore Kristīne Rebinova kopumā iecerēto vaučeru sistēmu vērtē labi, daži iespējamie sistēmas blakusefekti rada viņā bažas. Pirmkārt, varētu zust sadarbība starp kaimiņu skolām, jo katra baidītos, ka bērns aizies uz otru. Viņa paredz, ka katra skola mēģinās pārvilināt pie sevis bērnus ar augstiem mācību un olimpiāžu sasniegumiem. „Arī tagad ir tā, ka vasarā viens skolas direktos zvana otras skolas bērnu vecākiem un piedāvā pāriet uz viņa skolu, jo tās vārds ir labāks, skanīgāks, atpazīstamāks. Nauda jau seko skolēnam,” stāsta K. Rebinova. Savukārt A. Spriņķe stāsta, ka cīņa par katru skolēnu notiek nevien skolu, bet arī novadu starpā. Tie sacenšas ar pakalpojumu nodrošinājumu, piemēram, ērtu transportu, līdz lauku skolai. Šovasar esot bijusi cīņa par bērniem, kas dzīvo tuvu novadu robežām. Iesākumā vecāki teica, ka bērnu sūtīs uz kaimiņu novadu, jo tur nodošinātas brīvpusdienas. Tagad tika veiktas pārrunas ar Bauskas pašvaldību, un ar tās palīdzību arī norošinātas brīvpusdienas. Tad pierobežā dzīvojošo bērnu vecāki lēma par labu Bauskas novadam, turklāt atnāca bērni arī no citu novadu pierobežām.

Vaučeris vien kvalitāti nenodrošinās

Lai gan līdz ar vaučeru ieviešanu plānots likvidēt skolu nevienlīdzīgu konkurenci, piesaistot pašvaldību finansējumu, Dānijā piedzīvotais skolu segmantācijas drauds neizpaliek. Izpētīts, ka bērniem, kas nāk no ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni ir zemākas sekmes. Skolu starpā valda konkurence un katra var izvēlēties savu rīcības stratēģiju. No vienas puses tās var piesaistīt skolēnus ar labām sekmēm, no otras – kļūt piekāpīgākas pret skolēna zemajiem sasniegumiem, baidoties zaudēt finansējuma avotu. K. Rebinova šādu varbūtību neizslēdz. Tāpēc kvalitāte, kas konkurences iespaidā nāk līdz ar vaučeru sistēmu ir vien teorētiska. Nepieciešami arī citi kvalitāti veiconoši instrumenti.