Vērtīgs persiešu paklājs kā adata siena kaudzē

Jana Kata paklāji Rīgā. Foto: Kaspars Dobrovolskis

Publicēts žurnāla "Kapitāls" 2012. gada oktobra numurā 
Tikai maza persiešu paklāju daļa uzskatāma par investīciju, intervijā Kapitālam stāsta pasaules līmenī godalgotais vācu paklāju dizaineris Jans Kats. Aizvien grūtāk atrast patiesi vērtu persiešu paklāju, un arī dizaineru darbi šodien negarantē izdevīgu investīciju naudas izteiksmē.

„Paklāji ir mājas sirds. Tie saistās ar emocijām – miera osta, miera sala mājās. Tā vairāk ir investīcija emocionālā līmenī, nevis naudā,” skaidro Jans Kats, vācu dizaineris, kura uzņēmuma ienākumi pēdējo trīs gadu laikā ik gadu piedzīvo 30% izaugsmi. Augusta beigās viņš viesojās Rīgā, atklājot šī gada paklāju dizaina inovācijas balvu saņēmušo kolekciju Dzēstais mantojums (ErasedHeritage). Tās koncepcijas pamatā ir savienot austrumu tradīcijas ar rietumu pasaules destruktīvismu, kas, izmantojot zīdu, rada tradicionālo persiešu paklāju ornamentu dzēsuma efektu. Latvijas nacionālā mākslas muzeja dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta Tekstilmākslas kolekcijas glabātājs Rolands Krutovs uzskata, ka paklāju kvalitātes un iepriekš iegūto godalgu dēļ kolekcijas vērtība varētu augt, taču viennozīmīgi par investīciju arī to saukt nevar.

Persiešu paklājs

Tradicionāli persiešu paklājs tiek austs uz vertikāliem velkiem rokām sienot vienu mezgliņu pie otra. Aužot pēc senām tradīcijām, tā ornaments iekodēts dziedājumā. Katra izdziedātā skaņa apzīmē mezgla krāsu. Šādā veidā, līdzīgi kā Latviešu dainas, ornamenti no paaudzes paaudzē saglabājušies līdz mūsdienām. Paklāja cenu nosaka tā mezglu blīvums, zīda īpatsvars un izmantotā ornamenta sarežģītums. Vēlāk vērtība aug sākot ar 50 gadiem. No tā brīža paklājs var saukties par antīku.

Orientēšanās austrumu paklāju tirgū arvien sarežģītāka

Pēdējā laikā tradicionālo persiešu paklāju izcelsmes valsts Irāna sastopas var vairākiem izaicinājumiem. Šī gada janvārī publicētais Istafanas universitātes pētījums Irānā liecina, ka industrializācijas rezultātā tirgu iekaro ar mašīnu austie persiešu paklāji. Konkurenci rada arī Indijas, Pakistānas un Ķīnas ražojumi, kas izmanto senos persiešu paklāju rakstus. Zemo izmaksu un lielākas produktivitātes dēļ tie nopērkami par zemāku cenu. Ar rokām austie paklāji, turpretim, top stipri vien lēnāk. Interjera salona „Krassky” vadītājs Aigars Zelmenis stāsta, ka, piemēram 2,50 X 3 metrus labs paklājs no vilnas un zīda, kas maksā aptuveni 6,5 tūkstošus latu tiek austs 4 - 6 mēnešus. To auž seši cilvēki. No tiem divi ir audēji un četri gatavo materiālu. Jo lielāks un sarežģītāks darbs, jo ilgāks laiks nepieceišams tā tapšanai.

Paklāju aušana veido nozīmīgu Irānas tautsaimniecības daļu. Tā nodarbina 1,2 miljonus audēju un pērn, eksportējot uz 50 pasaules valstīm, sastādīja 560 miljonus dolāru ieņēmumu.

Antīko persiešu paklāju viltojumi

Tā kā paklāju vērtība pieaug līdz ar vecumu, vairākos antīko paklāju forumos un lapās parādās ziņas par dažādām metodēm, kā jaunam paklājam likt izskatīties vecākam. Pagājušā gadsimta 20’, 30’ gados paklāji tika mazgāti kafijā, vēlāk tējā, bet mūsdienās izplatītākā metode ir ķīmiskā mazgāšana. Aptuveni 90 % mūsdienās nopērkamo paklāju apstrādāti šādā veidā. Cita metode ir izlikšana saulē, lai it kā „veiktu saules izturības kvalitātes pārbaudi”. Drastiskāka metode ir izklāt tos uz gājēju, mašīnu vai lopu ceļa vai nosvilināt tā vilnu. Tādā veidā, ciešot nelielus zaudējumus, tirgotājs paklāja vērtību īsā laikā palielina aptuveni 3 - 4 reizes. Viens no veidiem, kā ieteicams pārbaudīt šādu paklāju autentiskumu ir pašķirt tā spalvu. Ja toņa pāreja no mezgla pamatnes līdz galam ir ļoti pakāpeniska, paklājs ir patiesi vecs.

Krīze - izdevība tirgotājiem

A. Zelmenis ar persiešu paklājiem strādā kopš 2009. gada. Kopš tā laika paklāju cena, esot kāpusi par 30 – 40%. Viņš uzskata, ka tas, pirmkārt, noticis pateicoties zīda cenu pieaugumam. Otrkārt, par labu nospēlēja tā laika ekonomiskā situācija. Viņš skaidro, ka līdz ar pirmo recesijas vilni, kas piedzīvots 2008. gadā, radās rokām austo paklāju pārprodukcija. Patērētāju pirktspēja kritās strauji, bet iesākto paklāju aušana turpinājās. Brīdī, kad tie tika pabeigti, pirktspēja vēl nebija atjaunojusies. Paklāju cena krita, bet senā aroda pratēji palikuši bez darba pārkvalificējās. Pašlaik, pēc A. Zelmeņa novērojumiem, pieprasījums pēc persiešu paklājiem pieaug, bet roku, kas tos austu, ir mazāk.

Salami taktika

Dizaineris J. Kats stāsta, ka nereti paklāju vērtība tirgū tiek kāpināta, izmantojot salami taktiku - nopirkt visus noteikta veida paklājus par zemāko cenu tirgū, noglabāt 10 – 15 gadus, un tad vienu pa vienam (šķēli pa šķēlei) laist tirgū.

Arī viņš pats pielietojot šādu taktiku, bet ideju ziņā: „Man ir daudz ideju. Neesmu tās atklājis, jo man jāpārliecinās ka mums pietiks līdzekļu to īstenošanai. Tas viss ir atkarīgs no tirgus, kas pašlaik pieprasa paklājus radīt pietiekami ātri.”

J. Kats skaidro, ka straujā biznesa izaugsme nozīmē, ka katru gadu intensīvi meklējot, jāatrod pareizie cilvēki – piegādātāji, audēji un pārdevēji. Katru gadu jārada kas jauns. Industrijas spiediens ir liels, taču nauda dizainerim neesot galvenais: „Mēs dzenamies pēc īstā produkta un īstajiem cilvēkiem. Finansiālie panākumi nāk pēc tam. Man filozofija ir, ja kāds patiesi dara visu, lai radītu top produktu, finansiālie panākumi radīsies automātiski.”

J. Kats nodarbina 1.500 audējus visā pasaulē, kas strādā trijās maiņās gaismas pieprasījuma dēļ. 14 darbinieki strādā kreatīvajā centrā Boklumā (Bochum). Kompānija pēdējā gada laikā piedzīvoja 30% izaugsmi un katru gadu pārdod vidēji 2,400 paklājus. J. Kats stingri iestājas pret bērnu nodarbināšanu un ir Šveices STEP organizācijas biedrs, kas pārbauda vai citas kompānijas ar to nenodarbojas.

7 elementi, kas padara paklāju vērtīgu

1. Mazglu blīvumam. Jo blīvāks, jo dārgāks. Kvalitatīva paklāja aizmugure krāsu ziņā ir identiska priekšpusei. Katrs krāsas mezgliņš atrodas atsevišķi. Ja liekas, ka blakus atrodas divi mezgliņi, tas nozīmē, ka paklājs nav kārtīgi nopresēts un redzamas abas mezgla puses. Blīvumu paklājiem rēķina saskaitot mezglu sakitu kvadrātcentimetrā. Augstākās kvalitātes paklāju blīvums ir 133 mezgliņi kvadrātcentimetrā. Ļoti sliktas kvalitātes – 7 mezgli kvadrātcentrimetrā.

2. Izmantotais materiāls. Tradicionāli persiešu paklājus auž no speciāli vecinātas vilnas un zīda. Kā pastāstīja dizaina salona Krassky vadītājs Aigars Zelmenis, mūsdienās zīda vērtība strauji pieaug, tāpēc, jo vairāk zīda, jo dārgāks paklājs. Gan vilna, gan zīds atgrūž traipus, bet, ja izlīst vīns vai kafija, paklājam nepieciešama sausa ķīmiskā tīrīšana. Lielākais persiešu paklāju drauds esot mājdzīvnieku urīns. Tā skābums draud saēst velkus un paklājs var sākt irt. Risinājums ir kārtīga paklāja izskalošana un intensīva žāvēšana, jo blīvuma dēļ, paklājs žūst ļoti lēni.

3. Dizaina elementi. Jo sarežģītāks, blīvāks paklāja ornaments, jo dārgāks paklājs. Atsevišķi vienkrāsaini elementi uz vienkrāsaina fona paklāju padara stipri vien lētāku. Runājot par J. Kata kolekciju, kas paviesojās arī Rīgā, matemātiski šo vērtības elementu izteikt grūti. Tās pamatā ir tradicionālie persiešu raksti, kas pārtraukti ar dzēsuma efektiem no zīda.. Tas gan veido vienlaidus posmus, taču vietām izteikts patiesi sarežģītās ornamenta formās.

4. Krāsu tipi, toņi, sajaukumi. Tradicionāli vilna, kas ieausta persiešu paklājos krāsta ar dabīgām krāsvielām. A. Zelmenis stāsta, ka gadiem ejot, krāsas neizbalē. Tieši otrādāk – paliek intensīvākas. Patiesi dārgu paklāju raksturo augstākās kvalitātes dārzeņu un hroma krāsas, kur izmantoti vairāki krāsu toņi ideālā sajaukumā, radot perfektu harmoniju. Īpašu efektu rada ieausti akmeņi vai pērles. Visbiežāk labu mūsdienās austu paklāju raksturo pietiekams krāsu toņu sajaukums, kas ne ar ko īpašu neizceļas.

5. Vecums. Kā stāsta A. Zelmenis, paklāju kā vērtību var uzlūkot, kad tas nokalpojis vismaz 50 gadus. Kopš tā brīža ar katru gadu tā antīkā vērtība pieaugs. Pasaulē vecākais persiešu paklājs Pazyryk atrasts 1949. gada ekspedīcijā Altaja kalnos Sibīrijas dienvidos Scythian prinča kapā. Izmantojot radioaktīvā oglekļa metodi, noteikts, ka tas austs 500 gadus pirms mūsu ēras.

6. Paklāja stāvoklis. Līdz ar vecumu paklājam parādās spalvu un bārkšu nodilums, tripi. Lai gan šādas laika atstātas pēdas var uzlūkot ar iecietību, paklāju vērtību, pirmkārt, paaugstina tīrība, otrkārt, mazāka spalvas nodiluma pakāpe.

7. Piedāvājums tirgū. Jo retāks, jo vērtīgāks. Šaubu nav. Visretākie un dārgākie ir anntīkie paklāji, kas pārsnieguši 100 gadu vecumu. Par pietiekami ekskluzīvu piedāvājumu var uzskatīt aptuveni 50 gadus vecu paklāju, kas kādreiz ražots ierobežotā daudzumā. Mazāk vērtīgi ir mūsdienās ražoti paklāji ierobežotā daudzumā, bet arī tie nākotnē kāpinās savu vērtību.

Avots: "How to buy Quality Oriental Rugs" papildināts ar A. Zelmeņa komentāriem.