Pagājuši laiki, kad ASV bija lielākā sašķidrinātās dabasgāzes importētājvalsts. Kopš 2007. gada, kad tās teritorijā sākās slānekļa gāzes ieguve, ASV pakāpensiki kļuva par vēl vienu būtisku spēlētāju pasaules dabasgāzes tirgū. Tomēr jautājums, vai pašreizējā ASV ārpolitika, kas atbalsta Eiropas Savienības energodrošību, neattālina to no mērķa iegūt grado Āziju, kas dabasgāzi iepērk par augstām cenām.
ASV dabasgāzes ieguve pēdējo astoņu gadu laikā ir traukusies debesīs. Nu ieguves pamēri ir sasnieguši līmeni, kad ASV valdība var sākt domāt par dabasgāzes eksportu pasaules tirgū.
Par to liecina 44 eksporta atļauju iesniegumi, no kuriem 9 ir apstiprināti.
Taču ASV nodomi ienākt pasaules dabasgāzes tirgū nav vienīgās tuvākajā laikā gaidāmās pārmaiņas. Ukrainas konflikta iespaidā pasliktinātās Krievijas - Eiropas Savienības attiecības draud ar abu kaimiņlielvaru ekonomisko šķiršanos.
Pašlaik ES dalībvalstis trešdaļu dabasgāzes iepērk no Krievijas, savukārt Krievija dabasgāzi eksportē pa cauruļvadiem galvenokārt uz Eiropu. Taču abas lielvaras, saprotot, ka to savstarpējās attiecības pašos pamatos atšķirīgo ārpolitisko interešu dēļ tik ātri neuzlabosies, meklē alternatīvus tirdzniecības partnerus. Eiropas skats pašlaik vērsts uz ASV sašķidrinātajām gāzes piegādēm, apsverot arī Kataru un Alžīriju, savukārt Krievija uzsākusi pārrunas par dabasgāzes piegādēm Ķīnai.
Ķīna, saukta par pasaules rūpnīcu, nepārprotami varētu izmantot tīro dabasgāzi videi kaitīgo akmeņogļu vietā, tā mazinot pret to vērsto pasaules spiedienu samazināt CO2 izmešu daudzumu.
Vai ASV spēs pagriezt situāciju, ko pati veicinājusi tā, ka iegūs pati un necietīs Eiropa?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru