Skolas.lv ilgais solis 21. gs

Publicēts žurnāla "Skolas Vārds" 2012. gada novembra numurā 

Skolas.lv jaunā versija

Teju četri gadi pagājuši, kopš plašai skolu auditorijai kļuva pieejams portāls Skolas.lv. Visu šo laiku tas nemainīgi palika sākonējā izskatā, atjaunojot vien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktualitātes. Privātā sekotora konkurenti savukārt nemitīgi attīstījās, savos tīklos vilinot aizvien vairāk lietotāju. Nu novembrī beidzot tika sperts nākamais solis – jaunā Skolas.lv versija, taču vai tas spēs būt pietiekami garš, lai panāktu konkurentus?

Pilnīga vaučeru sistēma ir nepilnīgs risinājums

CC licence:  Elizabeth Albert

Publicēts žurnāla "Skolas Vārds" 
Līdzšinējā vispārējās izglītības finansēšanas sistēma nav īpaši jēdzīga, intervijā medijiem paziņo Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Galvenais iemesls tam dažādi finansējuma avoti, kas rada nevienlīdzīgu skolu konkurenci. Risinājums - valsts galvojuma jeb vaučeru sistēma, kas pilnīgi visu valsts finansējumu, kas nepieciešams, lai bērns saņemtu vispārējo izglītību, nodod vecāku rokās. Izvēles brīvība, vienlīdzīgas iespējas, kvalitāte konkurences iespaidā ir vaučera teorētiskie plusi. Praktiskie jautājumi raisa pārdomas.

Kāpēc Latvija?

Foto: Marek Paju

Publicēts žurnāla "Kapitāls" 2012. gada julija numurā
30 viedokļi kāpēc Latvija? Kas ir mūsu valsts konkurētspējas priekšrocības, kas ir to pamatā, kā tās pilnvērtīgi izmantot un kādus šķēršļus to sasniegšanā novērst? Viedokli Kāpēc Latvija? Kapitālam sniedza eksperti, kas strādā ar ārzemju investoriem, valsts sekretāri, uzņēmēji, latvieši un ārzemnieki, kā arī skolēni.

„Latviju vienmēr ir gribējuši iekarot gan Austrumu gan Rietumu iekarotāji,” stāsta bijušais Valsts prezidenta kancelejas tulks Jānis Grigalis. „Te visiem ir paticis dzīvot. Arī tagad Latviju uzskata par izredzēto zemi. Ne par velti izpērk mūsu mežus un zemi, tas ir arī kas interesants, - kāpēc mēs visiem esam vajadzīgi? Galvenais - vai mēs paši apzināmies mūsu valsts vērtību un vai mūsu politikāņi neizniekos mūsu Latviju, jo gribētāji te iegūt jau spieto apkārt.”

Atsūtīt rakstu pirms publicēšanas? Nē, tas nav pašsaprotami!

-->

Piektdiena. Zvanu kādai izglītības ekspertei, lai uzzinātu viņas viedokli saistībā ar izmaiņām MK noteikumos par pamatizglītības standartu.

Eksperte: “Nē, es nesniegšu Jums komentāru. [..] Turklāt, es nezinu... Pagājušo reizi Jūs man neatsūtījāt rakstu pirms publicēšanas, tāpēc es nezinu, kas ir izskanējis publiskajā telpā.”

Es: “To, kas ir izskanējis publiskajā telpā, Jūs varat atrast žurnāla publikācijā, turklāt, Jūs nelūdzāt atsūtīt rakstu,”

Eksperte: “Jā, bet tas taču ir pašsaprotami.”

Tajā brīdī šoka vilnis pārskrēja pāri visam ķermenim, atduroties galvā, kur sāka briest, mainot manu sejas krāsu. “Nē, tas nav pašsaprotami,” atbildu, un, nevēloties sākt strīdu, steidzu nobeigt sarunu.

Kad nolieku klausuli, jūtu, ka asinis manai sejai turpina pieplūst, un gluži kā dūmakā tīta skan frāze “Bet tas taču ir pašsaprotami.”

Ko gan tas liecina par viedokļu un politikas veidotāju attieksmi pret žurnālistiem? Tas, ka raksta atrādīšana tiek uzskatīta par pašsaprotamu praksi attiecībās starp žurnālistu un avotu, manuprāt, nav normāli.

Apstāties, ievilkt elpu un ieguldīt ilgtspējīgā būvē

Publicēts žurnāla "Kapitāls" 2012. gada augusta numurā.

Ēka kā kapitāls. Ēka, kas laika gaitā kļūst par vērtību vai vienkārši laba ēka, kas gudri izplānota rada komfortu un ietaupa energoresursus. Galvenais mērs – laiks, tāpēc Kapitāls nolēma pievērsties ilgtspējīgas būvniecības tēmai Latvijā, lai noskaidrotu tās iespējamās priekšrocības.